Mākslas galerijā “Slazds” Viktors Kosenko: Latvijas netsuke un Andrejs Morozovs: akvareļi



Latvijas kultūras dzīvei vienmēr ir bijusi plašs starptautisks lidojums. To ir noteikuši gan dažādas etniskās izcelsmes mākslinieki, gan šo mākslinieku tieksme apgūt tālu zemju kultūras tradīcijas, pārveidojot tās saskaņā ar paša estētiskajiem priekšstatiem, nereti arī – ierakstot tos Latvijas mākslas telpas tradīcijās.Viens no šādiem mākslas radītāju fenomeniem ir Viktors Kosenko.


Tad varbūt no tām citām zemēm ir nākusi Viktora Kosenko tieksme apcerēt sievietes torsus un atveidot tos akmenī. Tiesa, kritiķi iebildīs: „Arī latviešu tēlnieki, tādi, kā Šķilters, Zaļkalns un Rončevskis savulaik ir maksājuši meslus minētajam mākslas veidam.” Tie gan drīzāki būtu nodeva antīkās skulptūras studijām. Kopš Kloda Levī-Strosa un Kliforda Girca strukturālisms ir ienācis zinātnē, mākslas vērtētāji tiecas atvasināt mākslinieka devumu no vissenākajiem arhetipiem. Un, liekas, Viktora Kosenko gadījumā šāda līnija varētu būt saskatāmi pietiekami skaidri. Citiem vārdiem –vissenāko mākslas darbu tradīcija nekur nepazūd, bet periodiski atdzimst moderno mākslinieku jaunradē tad, ja viņi ir ģenētiski saistīti ar attiecīgu pasaules nostūri. Kas attiecas uz Viktora Kosenko darināto formu pilnību, tad diezin vai vārdi ir spējīgi ko paust. Lai mūsu skatiens, rokas glāsts pa vēso akmeni liecina par labu Māksliniekam.


Bet tagad par filigrānajiem sīkplastikas darbiem, kuru izcelsme ir tālā un daudzu dievinātā Japāna. Runa ir par netsuke – pavisam niecīga izmēra – no 2 līdz 20 cm lielām skulptūrām. Materiāls parasti mēdz būt organiskas izcelsmes, kauls, ziloņkauls, lakots koks, korālis, samērā reti - metāls un pusdārgakmeņi. Senākie šīs mākslas paraugi ir datēti ar tā dēvēto „Kamakuras periodu” (1185-1333). Taču šis skulptūru tips sasniedza vislielāko uzplaukumu Edo periodā (1615-1868). Interesanti, ka šī māksla guva attīstību laikā, kad Japānas sabiedrībā parādās bagātu tirgotāju kārta, kas vēlas parādīt savu turību un varēšanu iepretī samurajiem, taču, ak vai, tas ir arī laikmets, kad Japānā nav greznuma priekšmetu – kakla rotu, auskaru, gredzenu; sabiedrībā nav pazīstama interese par dārgakmeņiem un cēlmetāliem. Tad, lūk, rodas interese par smalki izstrādātām skulptūrām, kas bija nekas cits, kā vīriešu kimono aksesuāri. Tās kalpoja par auklu savilcēju nelielām somiņām, jeb maciņiem, kur vīrieši glabāja tabaku, šķiltavas, sava paraksta zīmogu, vai ko citu. (Līdzīgus, bet zemas kvalitātes niekus Latvijā nēsāja pagājušā gadsimta 50.-60.gadu mijā kaklasaites vietā).


Laikmeta gars noteica to, ka nevis cēlmetāls, vai dārgs akmens, bet mākslinieka iemiesotais talants un darbs bija vērtība ar ko sevi rotāt. Kad 19.gs. vidū Japāna izgāja no pašizolācijas, netsuke sāka parādīties Eiropā. Šie dārgie izstrādājumi sāka greznot turīgo eiropiešu rakstāmgaldus un viesistabu vitrīnas. Pa to laiku japāņi pārgāja no kimono uz eiropeisku uzvalku un senie netsuke atrada citu pielietojumu.


Darināt netsuke nemāca mākslas akadēmijās un arī Japānā lielākie meistari ir sākuši kā amatieri. Viktora Kosenko aizraušanās ar šo skulptūras veidu ir bijusi gluži analoģiska. Saskaņā ar austrumu tradīciju viena netsuke izgatavošanai ir nepieciešams ne mazāk par diviem mēnešiem. Cik ātri, vai lēni savus netsuke ir darināis Viktors Kosenko, jautāsim viņam pašam. Klasiskie japāņu motīvi ir cilvēka figūra, dzīvnieki, dievība, mītoloģiska būtne, arhitektūras fantāzija. Gandrīz visu no uzskaitītā klasiskā komplekta atrodam Viktora Kosenko darbos. Cilvēka ķermeņa plastika, Austrumāziju atgādinoši pūķa tēli, tīģeru figūras un galvas.


Austrumnieciskās mākslas darbi reti izpaliek bez sava ezotēriskā skaidrojuma. Mākslinieka iemīļotais tīģera tēls simbolizē labos spēkus: Ķīnas un Japānas tradīcijās tīģeris stājas ceļā ļaunajiem gariem, kas lūko uzbrukt cilvēkam. Ne velti privātu un sabiedrisku ēku portālus un ieejas grezno lauvas un tīģeri. Līdzīga loma ir pūķim, kas arī ir pārstāvēts V.Kosenko miniatūrajās skulptūrās.


Protams, ka īsā rakstā nav iespējams visu tēlnieka radošā darba daudzveidību prezentēt. Ja apmeklēsiet izstādi, kas notiek pie Zviedru vārtiem Vecrīgā – galerijā „Slazds” jūs atklāsiet filigrānas medaļas, nelielus, ļoti elegantus marmora skulpturālus darbus un daudz ko citu, kas liecina par labu gaumi un autora radošo daudzveidību.


Andrejs Morozovs ir otrs no divu dalībnieku personālizstādes. Viņa akvareļi no pieredzējušiem speciālistiem ir guvuši augstāko vērtējumu. Akvareļu klāsts pārsteidz ar savu īpašo tehniku. Daži darbi, notālēm lūkojoties rada fotogrāfijas ilūziju. Fascinē pelēcīgie toņi, kas atklāj savu skaistumu rudenīgās Latvijas dabas ainavās. Ziemas peizāžās dominē meistarīgie pustoņi un nepārspējams talants atainot gaisa dūmaku un sīku puteni.


Izstāde ir apskatāma mākslas galerijā “Slazds” līdz 24. decembrim.


L. Taivans