Uldis Zuters

“Ainava 013”

         Ulda Zutera gleznu izstāde „Ainava 013” galerijā „Slazds”


No 2014.gada 28.februāra līdz 21.martam galerijā „Slazds” (Rīgā, Aldaru ielā 12/14) skatāma izstāde, kas saucas „Ainava 013”. Tā ir radoša atskaite par aizgājušā gadā gleznoto. Vairums izstādīto darbu radīti Ainažu un Krāslavas plenērā. Šī ir otrā mākslinieka izstāde galerijā „Slazds”.


„Veiksmīga kompozīcija ir mākslinieciskās izjūtas cēlonis, bet krāsu dominante – tās pārdzīvojuma atslēga”, raksta mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis. Teiktais pilnā mērā ir attiecināms uz mākslinieka Ulda Zutera daiļradi. Pagājušā gadā „Slazdā” izstādītās viņa gleznas lika saprast, ka U.Zutera glezniecības kompozīcija un krāsu dominante ir cieši pieskaņota Latvijas tik bieži pelēcīgi zilganajai noskaņai, kas valda īsajās pavasara un rudens  dienu ziemeļnieciskajā dabā.


Ak, vai, romantisma laikmets, kas mākslinieciskajās noskaņās vēl kavējās Latvijas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, ar neatkarības iestāšanos ir izplēnējis; spilgtās pasaules impresijas baudījušie Latvijas iedzīvotāji, degunus saraukuši, žēlojas par rudenīgajiem vakariem un depresīvām stīgām dvēselē. Ne dabā, ne mākslā tiem vairs nav baudāmi klusinātie starptoņi, kurus tik meistarīgi triepj uz audekla Uldis Zuters.


Taču šajā zili-pelēcīgajā meditācijā ir mūsu ziemeļu zemes īpatnējais skaistums; necila priežu jaunaudze, pelēcīgie viļņi jūras līcī, kuru vēl nav skārusi cilvēces pārapdzīvotība, dziesma dabai, kas guļ Jaunsudrabiņa Ziemeļzemes debesu ielokā, vai tā nav Dieva dāvana, kuru tik maz novērtējam? No Ulža Zutera gleznām it kā skan tā senā latvju valoda, kuras plūdumu aizvien biežāk dzirdam ar svešādām intonācijām un latviešiem neraksturīgo patskaņu spriedzi. Citiem vārdiem – no audekliem uz mums lūkojas aizejošā pasaule un māksliniekam raksturīgais gleznošanas stils – ar tā formālismu, impresionistiem tik raksturīgo plenēru un tā dzīvajiem saules stariem, vai atmosfēras miglu. Tam it kā vairs nav vietas moderno tehnoloģiju piesātinātajā realitātē, taču īstums un patiesīgums, kas dveš no šiem darbiem, ir īstena manta, kuras ir tik maz modernajā pasaulē.


Pats par sevi mākslinieks izsakās tā: „Mūsu laikmetā varbūt īsti neiederos, jo esmu izteikti tradicionāls – gleznoju to, ko redzu un jūtu bez kādiem specefektiem klasiskā eļļas tehnikā un, strādājot man patīk, ja ir kontakts ar dabu. Vairums manu darbu radušies tieši plenērā, tverot noskaņas dabā.”


Uldis Zuters ir dzimis 1941.g. 7.septembrī Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā. Arī sākumizglītību ir guvis Sidgundas pamatskolā. Turpmākais dzīves ceļš tradicionāls ir bijis tradicionāls viņa paaudzes gleznotājiem – J. Rozentāla Mākslas vidusskola un Latvijas Mākslas akadēmija, kuru viņš ir absolvējis 1969.gadā. Pēc akadēmijas beigšanas pārcēlies uz Jelgavu. Izstādēs piedalījies kopš 1969.gada.


Tikšanās ar īstu mākslu, kā teikts, ir iespējama galerijā „Slazds”, kas pie Zviedru vārtiem Rīgā.


Leons Taivans